7. Cūḷavaggo

1. Paṭhamalakuṇḍakabhaddiyasuttaṃ

61. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto āyasmantaṃ lakuṇḍakabhaddiyaṃ anekapariyāyena dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti [samādāpeti (?)] samuttejeti sampahaṃseti.

Atha kho āyasmato lakuṇḍakabhaddiyassa āyasmatā sāriputtena anekapariyāyena dhammiyā kathāya sandassiyamānassa samādapiyamānassa samuttejiyamānassa sampahaṃsiyamānassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci.

Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ lakuṇḍakabhaddiyaṃ āyasmatā sāriputtena anekapariyāyena dhammiyā kathāya sandassiyamānaṃ samādapiyamānaṃ samuttejiyamānaṃ sampahaṃsiyamānaṃ anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ [vimuttacittaṃ (?)].

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Uddhaṃ adho sabbadhi vippamutto, ayaṃhamasmīti [ayamahamasmīti (sī. syā. pī.)] anānupassī;

Evaṃ vimutto udatāri oghaṃ, atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyā’’ti. paṭhamaṃ;

2. Dutiyalakuṇḍakabhaddiyasuttaṃ

62. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto āyasmantaṃ lakuṇḍakabhaddiyaṃ sekhaṃ [sekkhoti (syā.), sekhoti (pī.)] maññamāno bhiyyosomattāya anekapariyāyena dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti.

Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āyasmantaṃ lakuṇḍakabhaddiyaṃ sekhaṃ maññamānaṃ bhiyyosomattāya anekapariyāyena dhammiyā kathāya sandassentaṃ samādapentaṃ samuttejentaṃ sampahaṃsentaṃ.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Acchecchi [acchejji (ka. sī.), acchijji (ka. sī. syā.), achijji (ka.)] vaṭṭaṃ byagā nirāsaṃ, visukkhā saritā na sandati;

Chinnaṃ vaṭṭaṃ na vattati, esevanto dukkhassā’’ti. dutiyaṃ;

3. Paṭhamasattasuttaṃ

63. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyā manussā yebhuyyena kāmesu ativelaṃ sattā ( ) [(honti) (bahūsu) aṭṭhakathāya saṃsandetabbaṃ] rattā giddhā gadhitā [gathitā (sī.)] mucchitā ajjhopannā sammattakajātā kāmesu viharanti.

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘idha, bhante, sāvatthiyā manussā yebhuyyena kāmesu ativelaṃ sattā rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhopannā sammattakajātā kāmesu viharantī’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Kāmesu sattā kāmasaṅgasattā,

Saṃyojane vajjamapassamānā;

Na hi jātu saṃyojanasaṅgasattā,

Oghaṃ tareyyuṃ vipulaṃ mahanta’’nti. tatiyaṃ;

4. Dutiyasattasuttaṃ



7. 小品
1. 第一矮个跋地雅经
61. 如是我闻 - 一时，世尊住在舍卫城(现今印度北方邦斯拉瓦斯提)祇树给孤独园。那时，尊者舍利弗以种种方式，用法语向尊者矮个跋地雅开示、劝导、鼓励、使之欢喜。
当尊者矮个跋地雅被尊者舍利弗以种种方式用法语开示、劝导、鼓励、使之欢喜时，他的心无所执取而从诸漏解脱。
世尊见到尊者矮个跋地雅被尊者舍利弗以种种方式用法语开示、劝导、鼓励、使之欢喜，而心无所执取从诸漏解脱。
于是世尊知此义已，即时说此自说：
"上下一切处解脱，不再观察'我是此'；
如是解脱渡瀑流，从未度过不再有。"
2. 第二矮个跋地雅经
62. 如是我闻 - 一时，世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时，尊者舍利弗误以为尊者矮个跋地雅还是有学，便更加以种种方式用法语开示、劝导、鼓励、使之欢喜。
世尊见到尊者舍利弗误以为尊者矮个跋地雅还是有学，而更加以种种方式用法语开示、劝导、鼓励、使之欢喜。
于是世尊知此义已，即时说此自说：
"已断轮回无希求，河流干涸不复流；
轮回已断不再转，此即是苦的终点。"
3. 第一执著经
63. 如是我闻 - 一时，世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时，舍卫城的人们大多过分执著欲乐，贪染、贪求、耽溺、沉迷、放逸，住于欲乐中。
那时，众多比丘在上午时分，着衣持钵入舍卫城乞食。在舍卫城乞食完毕，饭后返回，前往世尊处。到达后，礼敬世尊，坐在一旁。坐在一旁的那些比丘对世尊说："大德，这里舍卫城的人们大多过分执著欲乐，贪染、贪求、耽溺、沉迷、放逸，住于欲乐中。"
于是世尊知此义已，即时说此自说：
"执著欲乐缚欲结，
不见结缚之过患；
确实为结所束缚，
不能度广大瀑流。"
4. 第二执著经

64. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyā manussā yebhuyyena kāmesu sattā ( ) [(honti) (bahūsu) aṭṭhakathāya saṃsandetabbaṃ] rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhopannā andhīkatā sammattakajātā kāmesu viharanti.

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho bhagavā sāvatthiyā te manusse yebhuyyena kāmesu satte ratte giddhe gadhite mucchite ajjhopanne andhīkate sammattakajāte kāmesu viharante.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Kāmandhā jālasañchannā, taṇhāchadanachāditā;

Pamattabandhunā baddhā, macchāva kumināmukhe;

Jarāmaraṇamanventi [jarāmaraṇaṃ gacchanti (sī. syā.)], vaccho khīrapakova mātara’’nti. catutthaṃ;

5. Aparalakuṇḍakabhaddiyasuttaṃ

65. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā lakuṇḍakabhaddiyo sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ piṭṭhito piṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami.

Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ lakuṇḍakabhaddiyaṃ dūratova sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ piṭṭhito piṭṭhito āgacchantaṃ dubbaṇṇaṃ duddasikaṃ okoṭimakaṃ yebhuyyena bhikkhūnaṃ paribhūtarūpaṃ . Disvāna bhikkhū āmantesi –

‘‘Passatha no tumhe, bhikkhave, etaṃ bhikkhuṃ dūratova sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ piṭṭhito piṭṭhito āgacchantaṃ dubbaṇṇaṃ duddasikaṃ okoṭimakaṃ yebhuyyena bhikkhūnaṃ paribhūtarūpa’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti.

‘‘Eso , bhikkhave, bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo. Na ca sā samāpatti sulabharūpā yā tena bhikkhunā asamāpannapubbā. Yassa catthāya [yassatthāya (sī. ka.)] kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Nelaṅgo setapacchādo, ekāro vattatī ratho;

Anīghaṃ passa āyantaṃ, chinnasotaṃ abandhana’’nti. pañcamaṃ;

6. Taṇhāsaṅkhayasuttaṃ

66. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā aññāsikoṇḍañño [aññātakoṇḍañño (sabbattha)] bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya taṇhāsaṅkhayavimuttiṃ paccavekkhamāno.

Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ aññāsikoṇḍaññaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya taṇhāsaṅkhayavimuttiṃ paccavekkhamānaṃ.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Yassa mūlaṃ chamā natthi, paṇṇā natthi kuto latā;

Taṃ dhīraṃ bandhanā muttaṃ, ko taṃ ninditumarahati;

Devāpi naṃ pasaṃsanti, brahmunāpi pasaṃsito’’ti. chaṭṭhaṃ;

7. Papañcakhayasuttaṃ



64. 如是我闻 - 一时，世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时，舍卫城的人们大多执著欲乐，贪染、贪求、耽溺、沉迷、盲目、放逸，住于欲乐中。
那时，世尊在上午时分，着衣持钵入舍卫城乞食。世尊见到舍卫城的人们大多执著欲乐，贪染、贪求、耽溺、沉迷、盲目、放逸，住于欲乐中。
于是世尊知此义已，即时说此自说：
"欲盲网所覆，贪爱遮蔽住；
放逸系所缚，如鱼困笼口；
趣向老与死，如犊寻其母。"
5. 另一矮个跋地雅经
65. 如是我闻 - 一时，世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时，尊者矮个跋地雅跟随在众多比丘后面前往世尊处。
世尊从远处见到尊者矮个跋地雅跟随在众多比丘后面而来，容貌丑陋，不堪入目，矮小，多受比丘轻视。见此后，世尊对比丘们说：
"比丘们，你们看到那位比丘从远处跟随在众多比丘后面而来，容貌丑陋，不堪入目，矮小，多受比丘轻视吗？" "是的，大德。"
"比丘们，这位比丘具大神通，大威力。他未曾未证得的禅定是稀有的。善男子们正确地从在家出家而为无家者，其最上梵行的目标，他已在现法中自知、自证、自作证具足而住。"
于是世尊知此义已，即时说此自说：
"无瑕白盖覆，单辕车运行；
见彼无忧来，断流无系缚。"
6. 爱尽经
66. 如是我闻 - 一时，世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时，尊者阿若憍陈如坐在世尊不远处，结跏趺坐，端正其身，观察爱尽解脱。
世尊见到尊者阿若憍陈如坐在不远处，结跏趺坐，端正其身，观察爱尽解脱。
于是世尊知此义已，即时说此自说：
"根不着地上，叶何处生藤；
智者离系缚，谁堪加诽谤；
诸天同赞叹，梵天亦称扬。"
7. 戏论尽经

67. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā attano papañcasaññāsaṅkhāpahānaṃ paccavekkhamāno nisinno hoti.

Atha kho bhagavā attano papañcasaññāsaṅkhāpahānaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Yassa papañcā ṭhiti ca natthi,

Sandānaṃ palighañca vītivatto;

Taṃ nittaṇhaṃ muniṃ carantaṃ,

Nāvajānāti sadevakopi loko’’ti. sattamaṃ;

8. Kaccānasuttaṃ

68. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā mahākaccāno bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya kāyagatāya satiyā ajjhattaṃ parimukhaṃ sūpaṭṭhitāya.

Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya kāyagatāya satiyā ajjhattaṃ parimukhaṃ sūpaṭṭhitāya.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Yassa siyā sabbadā sati,

Satataṃ kāyagatā upaṭṭhitā;

No cassa no ca me siyā,

Na bhavissati na ca me bhavissati;

Anupubbavihāri tattha so,

Kāleneva tare visattika’’nti. aṭṭhamaṃ;

9. Udapānasuttaṃ



67. 如是我闻 - 一时，世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时，世尊坐着观察自己对戏论想和造作的断除。
于是世尊知道自己已断除戏论想和造作后，即时说此自说：
"无戏论立足，
超越缚与障；
彼无爱牟尼，
天人世间敬。"
8. 迦旃延经
68. 如是我闻 - 一时，世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时，尊者大迦旃延坐在世尊不远处，结跏趺坐，端正其身，善建立对身体的正念，内心向内安住。
世尊见到尊者大迦旃延坐在不远处，结跏趺坐，端正其身，善建立对身体的正念，内心向内安住。
于是世尊知此义已，即时说此自说：
"若能常具念，
恒住身念中；
非我非我所，
当来亦复然；
次第而安住，
时时度着爱。"
9. 水井经

69. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā mallesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena thūṇaṃ [thūnaṃ (sī. syā. pī.)] nāma mallānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. Assosuṃ kho thūṇeyyakā brāhmaṇagahapatikā – ‘‘samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito mallesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ thūṇaṃ anuppatto’’ti.( ) [(atha kho te thūṇeyyakā brāhmaṇagahapatikā) (?)] Udapānaṃ tiṇassa ca bhusassa ca yāva mukhato pūresuṃ – ‘‘mā te muṇḍakā samaṇakā pānīyaṃ apaṃsū’’ti.

Atha kho bhagavā maggā okkamma yena rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, etamhā udapānā pānīyaṃ āharā’’ti.

Evaṃ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idāni so, bhante, udapāno thūṇeyyakehi brāhmaṇagahapatikehi tiṇassa ca bhusassa ca yāva mukhato pūrito – ‘mā te muṇḍakā samaṇakā pānīyaṃ apaṃsū’’’ti.

Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, etamhā udapānā pānīyaṃ āharā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā pattaṃ gahetvā yena so udapāno tenupasaṅkami. Atha kho so udapāno āyasmante ānande upasaṅkamante sabbaṃ taṃ tiṇañca bhusañca mukhato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippasannassa yāva mukhato pūrito vissandanto [vissando (ka.)] maññe aṭṭhāsi.

Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi – ‘‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā! Ayañhi so udapāno mayi upasaṅkamante sabbaṃ taṃ tiṇañca bhusañca mukhato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippasannassa yāva mukhato pūrito vissandanto maññe ṭhito’’ti!! Pattena pānīyaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā! Ayañhi so, bhante, udapāno mayi upasaṅkamante sabbaṃ taṃ tiṇañca bhusañca mukhato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippasannassa yāva mukhato pūrito vissandanto maññe aṭṭhāsi!! Pivatu bhagavā pānīyaṃ, pivatu sugato pānīya’’nti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Kiṃ kayirā udapānena,

Āpā ce sabbadā siyuṃ;

Taṇhāya mūlato chetvā,

Kissa pariyesanaṃ care’’ti. navamaṃ;

10. Utenasuttaṃ



69. 如是我闻 - 一时，世尊与大比丘众一起在末罗国游行，来到末罗人的婆罗门村名为偷那。偷那村的婆罗门居士们听说："确实，尊者乔答摩，释迦子从释迦族出家，与大比丘众一起游行到达偷那。"他们便将草和谷糠填满水井直至井口，说："不要让那些光头沙门取水！"
于是世尊离开道路，走向一棵树下；到达后，坐在准备好的座位上。坐下后，世尊对尊者阿难说："阿难，请你从那口水井中为我取些水来。"
如是说已，尊者阿难对世尊说："大德，现在那口水井已被偷那村的婆罗门居士们用草和谷糠填满直至井口，说：'不要让那些光头沙门取水！'"
第二次...乃至...第三次，世尊对尊者阿难说："阿难，请你从那口水井中为我取些水来。""是的，大德。"尊者阿难应答世尊后，拿着钵前往那口水井。当尊者阿难走近时，那口水井中所有的草和谷糠都从井口自行涌出，清澈无浊、明净的水充满井口，似乎要溢出来一样。
这时尊者阿难心想："真是稀有！真是未曾有！如来具有如此大神通力，大威力！当我走近时，这口水井所有的草和谷糠都从井口自行涌出，清澈无浊、明净的水充满井口，似乎要溢出来一样！"他用钵取水后走向世尊，到达后对世尊说："稀有啊，大德！未曾有啊，大德！如来具有如此大神通力，大威力！大德，当我走近时，这口水井所有的草和谷糠都从井口自行涌出，清澈无浊、明净的水充满井口，似乎要溢出来一样！请世尊饮水，请善逝饮水！"
于是世尊知此义已，即时说此自说：
"何需求水井，
水常随处有；
断爱至根本，
还寻觅何物？"
10. 郁调那经

70. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena rañño utenassa [udenassa (sī. syā. pī.)] uyyānagatassa antepuraṃ daḍḍhaṃ hoti, pañca ca itthisatāni [pañca itthisatāni (sī. syā. pī.)] kālaṅkatāni honti sāmāvatīpamukhāni.

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Kosambiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘idha, bhante, rañño utenassa uyyānagatassa antepuraṃ daḍḍhaṃ, pañca ca itthisatāni kālaṅkatāni sāmāvatīpamukhāni. Tāsaṃ, bhante, upāsikānaṃ kā gati ko abhisamparāyo’’ti?

‘‘Santettha, bhikkhave, upāsikāyo sotāpannā, santi sakadāgāminiyo, santi anāgāminiyo. Sabbā tā, bhikkhave, upāsikāyo anipphalā kālaṅkatā’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Mohasambandhano loko, bhabbarūpova dissati;

Upadhibandhano [upadhisambandhano (ka. sī.)] bālo, tamasā parivārito;

Sassatoriva [sassati viya (ka. sī.)] khāyati, passato natthi kiñcana’’nti. dasamaṃ;

Tassuddānaṃ –

Dve bhaddiyā dve ca sattā, lakuṇḍako taṇhākhayo;

Papañcakhayo ca kaccāno, udapānañca utenoti.


如是我闻：一时，世尊住在憍赏弥（今印度北方邦境内）的妙音园。那时，郁陀王前往园林时，后宫起火，以娑摩婆提为首的五百位妇女丧生。
那时，众多比丘于晨时，着衣持钵，入憍赏弥城托钵。在憍赏弥城托钵行乞后，饭食讫，从托钵回来，往诣世尊处；到已，礼敬世尊，坐于一旁。坐于一旁的那些比丘对世尊如是说："大德，此处郁陀王前往园林时，后宫起火，以娑摩婆提为首的五百位妇女丧生。大德，那些优婆夷，其趣向如何，其来世如何？"
"诸比丘，其中有优婆夷是须陀洹，有斯陀含，有阿那含。诸比丘，那些优婆夷皆非无果而亡。"
于是，世尊知此义已，即于此时，自说此偈：
"痴缚系世间，形似光明相；
受缚愚痴者，黑暗所笼罩；
似乎常恒存，观者无所有。"
第十\
其摄颂：
两个跋提耶与两个有情，
拉昆达卡与爱尽，
戏论尽与迦旃延，
水井与郁陀那。


Cūḷavaggo [cullavaggo (sī.), cūlavaggo (pī.)] sattamo niṭṭhito.

第七小品终\


